Poļu un Zviedru valdīšanas laikā Latvijas teritorija bija kā teritorija, kur var atrisināt radušos konfliktus. Latvijas teritorija poļu un zviedru konflikta laikā bija kā karalauks. Gan zviedru, gan poļu un leišu, gan arī krievu mērķis bija nostiprināt savu ietekmi Baltijas jūrā. Baltijas jūra bija ekonomiski aktīva zona tirdzniecības jomā. „Dominium maris Baltici ir vēsturnieku iecienīts termins, ar ko apzīmē centienus vienai Eiropas valstij valdīt pār Baltijas jūru.”1 Valstis centās valdīt pār Eiropu gan saimniecisku, gan politisku apstākļu dēļ. Tā arī centieni iegūt varu par izdevīgo zonu centās iegūt Polija-Lietuva un Zviedrija karā, kas norisinājās no 1600.-1635. gadam.
Karš starp abām šīm valstīm norisinājās ilgu laika posmu un lika ciest nevienam vien Latvijas teritorijas iedzīvotājam. Sāka izplatīties gan mēris, gan dažādas slimības, kas lika karam iestāties pagaidu pamiera stadijā. Atgūstot spēkus un nostiprinot savas valsts armijas, abi spēki turpināja iesākto karadarbību kā Latvijas, tā Igaunijas teritorijā (Livonijas teritorijā). Karavīrus mocīja arī bads ilgās karadarbības dēļ, tādēļ tika izlaupītas zemnieku nabadzīgās mājas, kā arī muižas. Bieži vien karojošo valstu valdniekiem nebija intereses par Latvijas teritorijas zemniekiem, viņiem bija svarīgi, lai karavīri būtu paēduši un spētu turpināt cīņu par ekonomiski un politiski izdevīgo teritoriju.…
