Viduslaiki

Etniskā vide un migrācijas procesi.
Migrācija izpostīja ierastos saimniekošanas veidus un tradīcijas, daudz cilvēku gāja bojā, bet vienlaikus tas veicināja jaunu teritoriju apgūšanu.
Viduslaikos vērojamas milzīgas pārmaiņas Eiropas etniskajā kartē. Etnosu izzušana, asimilācija vai maiņa izskaidrojama ar politiskajām, sociālajām un saimnieciskajām atšķirībām.
Viduslaikos saskatāmi vairāki iedzīvotāju migrācijas posmi:
1. Lielā tautu staigāšana 4.-6.gs. To izraisīja ģermāņu ciltis, kuras nebija atradušas patstāvīgu dzīves vietu. Izšķirošo impulsu deva no Āzijas iebrukušo klejotāju- huņņu un alānu ielaušanās Eiropā. Īsā laika posmā Eiropas teritorijā pārvietojās desmitiem tautu, kuras savā starpā karoja, asimilēja cita citu. Lielās tautu staigāšanas laikā notika sadursmes starp romiešu un barbaru sabiedrībām, kuras rezultātā ne tikai beidza pastāvēt Rietumromas impērija, bet tika iznīcināti visi romiešu politiskie un tehniskie sasniegumi. Lielo tautu staigāšanu var uzskatīt par iedzīvotāju migrāciju, kas spēcīgi ietekmēja viduslaiku sabiedrības veidošanos.
2. vikingu laikmets 8.-11.gs. Vikingu sirojumu cēloņi meklējami Skandināvijas ģeogrāfiskās vides īpatnības, zemes mantošanas kārtībā un fiziskā darba noniecinājumā. 9.gs.Izveidojās Normandijas hercogiste. 11.gs., lai cīnītos pret arābiem Vikingi ieradās Dienviditālijā, kur pēc neilga laika izveidoja Sicīlijas karalisti. Jaunajās zemēs sajaucās vietējas un vikingu saimnieciskās un politiskās tradīcijas, veidojot jaunu sabiedrību.
3. vācu spiediens uz austrumiem 10.-11.gs. Vācu impērijas izveidojās 10.gs., tās ķeizari uzskatīja par savu galveno uzdevumu pakļaut slāvu zemes. Tas izraisīja ilgstošas sadursmes , kurās gāja bojā tūkstošiem slāvu, un lielas teritorijas palika neapsaimniekotas. Vācieši sāka šo zemju kolonizāciju, nomitinot tur vācu zemniekus.
Lielākajā daļā jauniegūto zemju vara nonāca vācu rokās, kuri vietējos iedzīvotājus izmantoja savas labklājības celšanai. Attīstītajos viduslaikos tas kļuva par strīdu teritorijām starp Vācu Svēto impēriju un Viduseiropas zemju valdniekiem.

Lauksaimniecība
…