Latvijas ekonomiskās situācijas vispārējs raksturojums

Ekonomikā ne vienmēr notiek uzplaukumi, bet ari ir redzami lejupslīde un tas, mūsuprāt, ir galvenais, jo tad notiek ekonomikas attīstība, jo lejupslīdei ekonomikā tomēr nav negatīvais aspekts. Vienmēr, kur valsti notiek lejupslīde, tad valdība sāk vairāk pievērst uzmanību konkrētai problēmai, lai uzzinātu kāpēc tā ir radusies un izdarītu tā, lai likvidētu to, tāpēc tas viss nes ari pozitīvus aspektus. Galvenais laicīgi sākt meklēt šo problēmu.Bet ja ņemt pašreizēju situāciju , kad notiek ekonomiska krīzi, kas skara visus valstis.
Lielākā krīze bija 1929. gadā kas sakās ari ASV , ka tolaik vēl saukta par lielu depresiju. Toreiz bija ari ekonomikas uzplaukums, bija labklājības gadi jeb ”zelta divdesmitajie”. Visiem bija ekonomiskais optimisms, pirka akcijas bija skaidrs, ka akciju cenas tālu pārsniedz to reālo vērtību un ka reiz tām būs jākrīt. Un viena brīdi tas pēkšņi sabruka, sākās histērija, akciju pārdošana turpinājās, un to cenas strauji kritās. Šodien apkopotās teorijas var iedalīt trīs galvenajos viedokļu kopumos. Pirmais ir klasiskās ekonomikas viedoklis, kam pieder monetārisma, austriešu ekonomikas un neoklasiskās ekonomikas teorijas. Šo teoriju pamatā ir makroekonomikas analīze par naudas plūsmu un zelta nodrošinājumu (zelts bija pamatā vairumam tā laika valūtu), kā arī par masu ražošanu un patērētāju sabiedrību. Otrs ir strukturālais viedoklis, kur dominē Keina ekonomikas teorija, kā arī institucionālās ekonomikas teorija. Šo teoriju pamatā ir viedoklis, ka krīzi ietekmē mazais pieprasījums un investīciju pārmērība, kā arī banku un rūpniecības ļaunprātība vai valdības nekompetence. Trešais ir Marksistu viedoklis, jeb politekonomikas kritika. Šī teorija apstrīd kapitālismu un uzskata, ka tas rada nevienlīdzīgu labklājības sadali, kas noved pie kapitāla pārlieku lieliem uzkrājumiem un veido ekonomisko krīžu ciklu un izraisa devalvāciju. Sekas ASV bija milzīgs bezdarbs, kā arī daudzu firmu bankrots un mājsaimniecību izputēšana.…