Keramika (no sengrieķu valodas: κέραμος/keramos — māli, podniecība) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu. Termins keramika vēl nesenā pagātnē tika lietots vienīgi attiecībā uz priekšmetiem, kas tika izgatavoti, apdedzinot materiālus, ko iegūst no zemes. Arheologi ir atraduši pierādījumus šāda veida keramikas izgatavošanai jau pirms daudziem tūkstošiem gadu. Šajā materiālu klasē ietilpst gan tradicionālie keramikas materiāli - māla trauki, stikls, ķieģeļi, porcelāns, cements un citi, gan modernās speciālās (tehniskās) keramikas - dažādu elementu karbīdi, borīdi, oksīdi un nitrīdi (alumīnija nitrīds, bora karbīds, bora nitrīds, silīcija karbīds, cirkonija dioksīds u.c.).
Šajā darbā centīšos apvienot divas mākslas vienā- keramiku un matemātiku. "Nezināmais vēlas kļūt zināms". Ar šādu nostāju Šerloks Holmss parasti uzsāk savas gaitas. Nezināmais ir ideja, lidojums, emocija, bet zināmais materiālais un skaitļi. Doma ir ideja, bet rokas materializācija. Radot mākslas darbu mēs aprēķinām cik apjomīgam tam vajag būt, zīmējam dažādus grafiskus zīmējumus. Nejauši, tajā visā ir ielavījusies arī matemātika. Apsēžoties dabaszinību kabinetā mēs rēķinām un ceram, ka pēc eksāmena nekad vairs nenāksies sastapties ar šo priekšmetu. …
