Informācijas sabiedrības politisko aspektu starpā mēs vēlētos akcentēt divus, mūsuprāt svarīgākos - valsts likumdošanas sakārtošanu un valsts stratēģisko attīstības plānu izveidi, atbilstoši jaunajai situācijai, kuru rada informācijas tehnoloģiju aizvien straujākā attīstība. Ar valsts likumdošanas sakārtošanu mēs saprotam ne tikai tādas likumdošanas izveidi, kas reglamentētu informācijas plūsmu virtuālajā vidē, bet drīzāk - likumdošanas sakārtošanu valstī kopumā, atbilstoši jaunajām informācijas sabiedrības prasībām un sabiedrības vajadzībām šādā kontekstā.
Juristi un filozofi jau vairākus gadu desmitus diskutē par to, kādām tiesībām ir jābūt informācijas sabiedrībā. Vai virtuālā telpa var pastāvēt bez likumiem? Vai tas, kas nelikumīgs reālā dzīvē, drīkst būt nesodīts elektroniskajā vidē? Piemēram, franču filozofs M. Fuko uzskata, ka valsts loma nākotnē samazināsies tikai līdz vienai funkcijai, - personu sodīšanai par to, ka tās ar savu rīcību būtiski būs aizskārušas citu personu likumiskās tiesības un intereses. Amerikāņu fantasts Dž.Barlovs ir izstrādājis savu "Kibertelpas neatkarības deklarāciju", kurā mēģināja K.Marksa un F. Engelsa “Komunistiskā partijas manifesta” idejas attiecināt uz virtuālo vidi, izmantojot šādus principus: kibertelpa ir vieta, kur cilvēki pulcējas un dzīvo bez robežām un likumiem; tai ir sava ētika, kultūra un nerakstīti likumi; kibertelpā nevar tikt piemēroti piespiedu līdzekļi, jo fiziskas personas kibertelpā neeksistē utt.…
