‘’Viņai’’.
Dzejolis (ar dažādu formu pantiem) kā veltījums sievietei. Sievietes tēls šajā dzejolī estetizēts. Šeit sieviete ir šķīsta, nav vēl sasniegusi savu pilnbriedu, bet tas nav rādīts kā trūkums. Sieviete, kas nesīs augļus, sieviete radītāja, bet ne fiziski.
Liriskais Varonis kā padomdevējs, iepazīstina jauno sievieti ar cilvēku tumšo pusi, kuru viņa vēl nepazīst.
Pati minētā sieviete ir cēla , nesamaitāta, ‘’spēj vēl visu pasauli mīlēt vai nicināt viegli kā bērns’’ – jūtu patiesums, atklātība, kas ir reta bagātība starp dzīvi iepazinušiem cilvēkiem. Sieviete, kas sevi nav notrulinājusi. Šāda sieviete kā īpašs spēks. …
