Viena no senākajām civilizācijām radusies Mesopotāmijā, kad sumeru personā cilvēce no pirmatnējā stāvokļa pāriet senatnes stadijā. Te sākas īstenā cilvēces vēsture, kas paredz ar jauna apziņas tipa, valsts un “pilsoņu sabiedrības”tapšanu, kā arī jauna cilvēka tipa – šīs kultūras nesēja – veidošanos. Sumeri ir pirmie, kas izgudro rakstību kā jaunu informācijas pierakstīšanas un nodošanas formu, kas dod iespēju sākt arī “teorētisku”, tīri intelektuālu darbību, ievadīt teorētisko domāšanu un jēdzienu domāšanu.
Mesopotāmija sniedz “Eposu par Giglamešu”, kurā atspoguļojas šis jaunais posms pašapziņas attīstībā un pirmo reizi parādās arī brīvības problēma. Eposā vēstīts par nemirstības meklējumiem un iztirzāts jautājums par cilvēka esības jēgu. Tā ir pirmā traģēdija pasaulē un Giglamešs – pirmais traģiskais varonis. Eposā runā par to, ka cilvēkam sasniegt nemirstību nav iespējams; vienīgā tās sasniegšanas forma ir atmiņa, ko saglabās citi par viņa slavenajiem darbiem.…
