Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 1.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 2.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 3.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 4.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 5.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 6.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 7.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 8.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 9.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 10.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 11.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 12.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 13.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 14.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 15.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 16.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 17.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 18.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 19.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 20.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 21.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 22.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 23.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 24.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 25.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 26.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 27.
  • Referāts 'Videokaršu uzbūves un parametru apskats', 28.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Videokartes uzbūve    3
  Videoatmiņa    3
  Videoatmiņu tipi    5
  Videokontrolieris (grafiskais kontrolieris)    7
  DAC (Digital to Analog Converter)    8
  Video-PII    8
  Video-čipsets    9
  Video BIOS    9
  Videokaršu standarti    10
  Paātrinātais grafiskais ports (AGP)    11
  AGP un PCI salīdzinašana    13
  AGP režīmi    14
  VIVO    15
  TV izeju veidi    16
  VHS    16
  (RCA, Cinch)    16
  S-VHS    17
  (super-VHS, S-video, Y/C-video)    17
  RGB    18
  Videokartes ar anlogā videosignāla uztveršanas funkciju (TV-in)    19
  TV-tuner    21
  Grafiskie kristāli    22
  Pielikums    24
  ATI grafisko kristālu klasifikācija    25
  nVidia grafisko kristālu klasifikācija    26
  Videokartes detaļas un uzbūve (zīmējumi)    26
  Izmantotā literatūra    28
Darba fragmentsAizvērt

Videoatmiņa kalpo attēla glabāšanai. No tās apjoma atkarīga maksimāli iespējamā pilnā videokartes izšķirtspējas – A x B x C, kur A – punktu skaits pa horizontāli, B – pa vertikāli un C – katra punkta iespējamo krāsu daudzums. Piemēram, priekš izšķirtspējas 640x480x16 pietiek 256 Kb (videoatmiņas), priekš 800x600x256 – 512 Kb, priekš 1024x768x65536 – 2 Мb u.t.t.
Ātrums, ar kādu informācija nonāk uz ekrāna un informācijas daudzums, kas iziet no videoadaptera un tiek attēlots uz monitora ekrāna, ir atkarīgs no trīs faktoriem:
1)monitora izšķirtspējas (800x600, 1024x768 u.t.t.);
2)krāsu daudzuma (8,16, 32 bitu);
3)frekvences, ar kādu notiek attēla atjaunošana (75Hz, 85Hz).
Izšķirtspēja tiek noteikta kā punktu skaits uz līnijas un pašu līniju daudzums. Tāpēc uz displeja ar izšķirtspēju 800x600 attēls katru reizi formējas no 480 000 informācijas pikseļiem.
Attēlojamo krāsu skaits vai krāsu dziļums ir bitu skaits uz punktu (bpp – bit per pixel). Piemēram 8 biti uz pixeli ir ekvivalents ar 28 vai 256 krāsām; 16-bitu krāsa, parasti sauc par high color, attēlo 65,536 krāsas (216); 24-bitu krāsa, sauc par true color, attēlo apmēram 16,7 milj. krāsu. 32-bitu krāsa, tāpat ka 24-bitu krāsa, attēlo 16,7 milj. krāsu, papildus 8 biti tiek izmantoti 256 pakāpju caurspīdībai. Tātad 32-bitu variantā katrai no 16,7 milj. krāsām ir pieejamas papildus 256 caurspīdības pakāpes.
Ja nav uzstādīti atbilstošie draiveri videokartei un monitoram, tad operētājsistēma pēc noklusējuma uzstāda minimālu ekrāna atjaunošanās frekvenci (parasti līdz 60 Hz). Ekrāna atjaunošanās frekvence ir atkarīga no konkrētās videokartes un monitora. Vecāko monitoru ekrāna atjaunošanās frekvence parasti ir diezgan zema (tas savukārt ir atkarīgs no izmantojamās izšķirtspējas). Par zemu ekrāna atjaunošanās frekvenci parasti uzskata frekvenci, kas ir mazāka par 75Hz. Tomēr pat 75Hz nav pietiekama mirgošanas frekvence no ergonomiskā viedokļa (nogurst redze), parasti izmanto 85Hz (ja to atļauj konkrētā aparatūra), bet optimālākais variants ir 100Hz. Palielinot izšķiršanas spēju parasti samazinās ekrāna atjaunošanās frekvence.
Videoatmiņa ir svarīga videokartes sastāvdaļa. Bija izstrādātas vairākas atmiņas tehnoloģijas. Tās bija izstrādātas ar mērķi palielināt informācijas pārsūtīšanas ātrumu uz un no video atmiņas, kā arī, lai paaugstinātu video un visas sistēmas produktivitāti. Tabulā ir apskatīti dažādi video atmiņas tehnoloģiju veidi. Visas aprakstītās tehnoloģijas ir dinamiskās atmiņas veidi (DRAM). …

Autora komentārsAtvērt
Atlants