Par lēcu sauc dzidru caurspīdīgu (visbiežāk stikla) ķermeni, kuru ierobežo divas liektas (parsti sfēriskas) virsmas vai viena liekta un viena plakana virsma.
Gaismas atstarošanu un laušanu izmanto, lai mainītu staru virzienu jeb vērstu gaismas kūļus kādā noteiktā virzienā. Uz to pamatojas speciālu optisku ierīču, piemēram, prožektora, lupas, mikroskopa, fotoaparāta un citu ierīču uzbūve. To galvenā sastāvdaļa ir lēca. Tā, piemēram, brilles ir ietvarā nostiprinātas lēcas. No šāda piemēra vien jau var izsecināt, kāda nozīme ir lēcu izmantošanai. Visu optisko ierīču uzbūves pamatā ir lēcas un spoguļi.
Visbiežāk optikā izmanto sfēriskās lēcas. Tās ir izgatavotas no optiskā vai organiskā stikla, un tās norobežo divas sfēriskas virsmas.
…
