Metafizika ir dabas filozofija pēc Aristoteļa. To ieviesa Aristoteļa darbu sistematizētājs Rodosas Androniks ( 1.gs.p.K.). Filozofijas vēsturē šo terminu lietoja kā sinonīmu: filozofija kopumā; ontoloģijai – mācībai par esamību kā filozofijas nozarei. Teorētisks priekšstats par dabu. Termins metafizika radās 1.gs.p.m.ē. un ar to apzīmēja daļu no Aristoteļa filozofiskā mantojuma. Šis termins – “metafizika” ir tā iegājis filozofijas vēsturē, ka ar to gadu tūkstošus pēc tam apzīmēja mācību par esamības augstākiem, sajūtu orgāniem nepieejamiem principiem un pirmsākumiem. Metafizika jeb pirmfilozofija (philosophia prima) ir filozofijas nozare, kas meklē pirmpamatus un pirmelementus, izteikdama atziņas, kas neizriet no zinātņu konstatējumiem un nodarbojas "pirmo principu" un "esības" (ontoloģijas) jautājumiem. Metafizika ir mācība par Vienoto Realitāti un pēta parādības, to kārtību, mijiedarbības, mainības, rašanās cēloņus, mehānismus un sekas. …
