Secinājumi
Līdz ar divdesmito gadsimtu kultūras nozīme palielinājās visā pasaulē. Kultūra parādījās ne tikai kā vēsturisks un sabierdisks aspekts, bet arī kā ekonomisks virzītājspēks. Lielākoties tāpēc, ka kultūra varēja pastāvēt neatkarīgi un pati varēja radīt darba vietas un apakšnozares. Kultūras iestāžu nozarē ir redzams ļoti straujš saimnieciskās darbības pieaugums.
Kultūras nozare rada ekonomisku labumu, taču valstī netiek veikta noteikta vienota nodokļu uzskaite kultūras nozarē. Tāpēc veidojas daudzas neprecizitātes nodokļu sistēmā kultūras jomā. Tāpēc nav iespējams izsekot daudzām ar kultūru saistītām darbībām.
Ir nozīmīgi kultūras organizēšanas procesā noteikt, vai pakalpojuma saņēmējs ir vai nav nodokļu maksātājs. Un no tā izriet daudzi citi noteikumi un nosacījumi, kuri nosaka dažādas samaksas.
Latvijas nodokļu sistēma kultūras nozarei tiek pielietota tāpat kā citām tautas saimniecības nozarēm.
…
