Laikam mainoties, izpratne par pagātnes notikumiem, to svarīgumu cilvēces attīstībā un pasaules mainībā ir bijusi dažāda. No laikiem seno laiku vēsturē, kad par pagājušo vēstīja vien eposi, leģendas un cilvēku nostāsti, esam nonākuši līdz brīdim, kad varam teikt – zinātnes stingrā roka ir “ņēmusi” vadību arī par cilvēces pagātnes posma izzināšanu, skaidrošanu. Neskatoties uz to, ka vēsturniekiem nemitīgi tiek izteikti pārmetumi subjektivitātē, skaidrojot vēsturi, pieejamos faktos, bieži jādzird arī par vēstures pētnieku “lielo lomu” nākotnes procesu paredzēšanā. Manuprāt, lieliski šīs problēmas atspoguļo Roberts Vipers 20. gadsimta vidū iznākušajā grāmatā “Vēstures lielās problēmas”. Attiecībā uz vēstures izpratni, protams, sabiedrībā, zinātnieku un kritiķu vidū valda vēl arī citi mazāk vai vairāk populāri priekšstati, pieņēmumi. Savā darbā es aplūkoju ne tikai izcilā vēsturnieka R. Vipera apcerējumu un uzskatus, bet arī P. J. Anstrata un R. Dž. Kolingvuda vēstures izpratni.…
