Daži musulmaņi izmanto šo terminu, lai pazemotu dažus nemusulmaņus. No otras puses, tie kuri nav musulmaņi, uztver šo vārdu kā aizskarošu un nosoda to. Tātad, kas ir tik nozīmīgs šajā terminā kafīrs? Un jautājums ir – uz ko attiecas šis termins, kafīrs?
Nav brīnums, ka mūsdienās daudzi tā sauktie musulmaņi dzīvo ilūziju pasaulē, kurā viņi domā, ka:
1.Tikai tāpēc, ka viņi ir dzimuši musulmaņu ģimenē, viņi ir musulmaņi un iegūs paradīzi.
2.Tikai tāpēc, ka viņu vārds ir Ahmeds vai Muhameds viņi ir musulmaņi un iegūs paradīzi.
3.Tikai tāpēc, ka viņi lūdz ‘Salah’ reizi nedēļā (Jumam) viņi ir musulmaņi un iekļūs paradīzē.
4. Tikai tāpēc, ka viņi tic Allāham un akhirai, viņi ir musulmaņi un iegūs paradīzi.
Visvarenais Dievs ir stingri izvirzījis divus nosacījumus glābšanai vai ieiešanai paradīzē: 1. Ticība 2. Darbības. Šie divi nosacījumi tiek mācīti visā Korānā, lai iegūtu paradīzi. Vai vienkāršiem vārdiem sakot, tikai ar ticību un rīcību cilvēks patiešām būs musulmanis. Tomēr paskatieties uz traģēdiju. Kad musulmanis lasa Korānu un kad Visvarenais Dievs runā par sodu vai nosodījumu kāfīram, tad musulmaņu lasītājs automātiski pārtulko šo vārdu kāfīrs kā nemusulmanis savā prātā. Viņš domā, ka šie sodi un nosodījumi noteikti nav domāti viņam, bet gan nemusulmaņiem. Līdzīgi, kad Dievs runā par atlīdzību momin (ticīgajam) vai musulmanim, tad lasītājs domā: “Jā! Šīs ajāts ir par mani. Tādējādi ilūzija turpinās. …
