Fridrihs Frēbels (1782 – 1852) – vācu pedagogs. Galvenie darbi ir “Cilvēka izglītošana” (1826), “Simts dziesmu rotaļām ar bumbu” (1844), “Bērnu pedagoģija”.
F. Frēbela pedagoģisko uzskatu pamatatziņas aptvēra galvenokārt pirmsskolas bērnus.
Svarīgākais audzināšanas uzdevums ir bērna iedzimto spēju attīstība.
Bērna iekšējo vēlmju attīstībai nepieciešami dažādi līdzekļi. Jāsāk ar daudzveidīgu fizisko audzināšanu, gaišām, jaukām rotaļām, mūziku un dziesmām.
Arī bērna valodas attīstībā liela loma ir dziesmiņām un rotaļām.
Uzskatīja, ka bērnus jāgatavo nākotnei.
Marija Montesori (1870 – 1952) – Itāļu ārste un pedagoģe. Nodarbojās ar garīgi atpalikušo bērnu psiholoģijas izpēti un centās noskaidrot viņu audzināšanas un mācīšanas panēmienus. Tos vēlāk realizēja arī bērnudārzos ar veseliem dalībniekiem. Vairākuma viņas izmantoto atziņu jau agrāk bija ieteikuši citi ievērojamie pedagogi, kā Ž.Ž. Russo, J.H. Pestalocijs, J.A. Komenskis, Ļ. Tolstojs, K. Ušinskis. M.Montesori šīs atziņas realizēja praktiski, tādēļ literatūrā raksta, ka viņa bērnudārzos un skolās realizējusi “jaunu praksi”.
M. Montesori svarīgākās atziņas bērnu audzināšanā:
Mazam bērnam piemīt dabisks spēks pašpierādīšanai, pašizpausmei.
Bērnam vajag dot brīvību augt un attīstīties pašam.
Audzināšanā jāņem vērā bērna vajadzības, individuālās spējas.…
