Augustīns darbu "Confessiones" (Grēksūdze) rakstījis pusmūžā no 397.-401.gadam, tā pieder pie tām retajām grāmatām, kas gadsimtu gaitā ar neatslābstošu valdzinājuma spēku saistījušas visdažādāko cilvēku prātus. Ne tikai filozofus, bet arī dzejniekus.
Vārds confessio baznīcas literatūrā tiek lietots trīs pamatnozīmēs:
Grēku sūdzēšana
Slavas izteikšana
Ticības apliecība
Kādā nozīmē Augustīns šo vārdu domājis pētnieki nav tikuši skaidrībā. Vairākums pieņem pirmo interpretāciju. Citi autori, piemēram, Bēmers un Bardenēvers atrod tamlīdzīgu uzskatu par nepareizu un izceļ confessiones jēdzienu otrajā nozīmē. Vidusceļu šajā jautājumā ieņem M.Vunts, viņš pieturas pie trešā jēdziena skaidrojuma (confessiones fidei). Pēc viņa domām, Augustīna Confessiones kā formas, plāna, tā arī satura ziņā atgādinātu to ticības apliecību savienotu ar grēku sūdzēšanu, kas ir bijusi jāizdara priesteriem pārbaudījumā nākamam amatam, kā arī jebkuram pirms kristietības pieņemšanas.
Savā darbā Confessiones sv.Augustīns smagā vainas apziņā stāsta Dievam par savas dzīves maldu ceļiem un slavina Viņa lielo žēlastību, kas to glābusi no pazušanas.Latviešu valodā Confessiones tiek tulkots kā Atzīšanās vai Grēksūdze.…
