-
E.Virza
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | E.Virzas mājas | 4 |
3. | Biogrāfija | 5 |
4. | Literārā darbība | 8 |
5. | Nobeigums | 9 |
Kad Iecavā, izkāpuši no Rīgas - Bauskas autobusa, ejam pa Iecavas- Emburgas ceļu, pēc dažiem kilometriem, līdzenuma vidū mūsu skatus valdzina nelieli uzkalni un meži, pa kuriem izlokās neliela upīte. Jau pa lielu gabalu saskatām tik brīnumskaistu namu, ka nav iespējams aptvert, vai tā ir zemnieku māja vai kāda pils. Bet ieraudzījuši ceļa malā uzrakstu „Billītes”, mēs saprotam, ka tā ir dzejnieka Edvarta Virzas mītne tajā ciemā, kur vairākām mājām dots „Straumēnu” vārds. Dzejnieks ir apdzejojis šo zemi, šīs druvas un birzis, viņa domas un sapņi ir lidojuši kā bites, un visu šo zemi viņš ir iecēlis dižciltīgo kārtā tā, ka „Sraumēni” ir tikuši par zemnieciskas domāšanas un jušanas centru. Pat svešās valodās ir iespējams lasīt par šīs vietas burvību, neatkārtojamību un par misticismu. Ar tādu degsmi un patiesu mīlestību dzejnieks savā poēmā ir aprakstījis savas dzimtās mājas un to neatkārtojamo apkārtni.
„Gandrīz visas ēkas še ir no apaļiem baļķiem taisītas, un jumti, kas tās sargā, ir niedru vai kārniņu. Pie katras ēkas noliktas viņai piedienīgas lietas, un tām vajag būt ļoti vecām un ilgi lietātām, jo viņu rokturi spīd”.[1;12.lpp] …
Edvarda Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja, jūsmoja. Tikai pēc 1985.gada beidzot atļāvās atklāti un nopietni runāt arī par vienu no visizcilākajiem mūsu literatūras dižgariem – par Edvardu Virzu. Edvards Virza – vispirms kā dzejnieks, kurš savos darbos runā par mīlestību un romantiku, dievībām un mitoloģiju, un otrkārt – Zemgales dzejnieks, kura dzeja ir karstas kvēles pilna, kā arī mīlas dzeju viņa laikabiedri gan karsti apjūsmojuši, gan tikpat karsti pēluši. Katrs, kas pazīst viņa mīlestības liriku, zina, cik bagāta un dažāda ir viņa jūtu skala, tas pazīst kā dzejnieka maigo apskaidrību, tā tumšo un aukaino kaislības valstību, kas no saplosītas sirds ik brīdi kā vaidu no dziesmu ārā rauj.