Jau 16. gs. Galio Galilejs mēģināja noteikt gaismas ātrumu. Divi viņa palīgi ar sveču lukturiem nostājās viens otram pretī uz vairākus kilometrus attāliem uzkalniem. Norunāja, ka viens paceļ luktura aizbīdni un uzspīdina gaismu otram. Un tas dara to pašu – tikko ierauga gaismas spīdēšanu, noraida gaismu atpakaļ pirmajam. Novērojot laiku, ko gaisma pavada turp un atpakaļ, Galilejs mēģināja noteikt tās ātrumu. Eksperimenta rezultātā iznāca, ka abi palīgi sveču gaismu ieraudzīja vienlaikus.
Pirmais, kam izdevās gaismas ātrumu noteikt skaitliski, balstoties uz astronomiskajiem novērojumiem, bija dāņu astronoms Ole Kristensens Rēmers.
Galileja izgudrotajā teleskopā bija redzams, ka Jupitera pavadonis Jo, apriņķojot planētu, ik pēc laika ieiet tās ēnā, un uz Zemes ir redzams Jo aptumsums. Zinot pavadoņa apriņķošanas periodu, laika brīdi, kad būtu jāsākas kārtējam aptumsumam, varēja izrēķināt. Taču īstenībā periodiski katru gadu Jo aptumsumi kavējās. …
