Jāņa Poruka darbs „Pērļu zvejnieks” ir viņa paša jaunības atspoguļojums. Fantāzijas pirmais skicējums radās kādā skolēnu ekskursijā uz Tirzas upīti, kur Poruks patiesā aizrautībā sāk meklēt pērles.
Gan autora, gan viņa darba galvenā varoņa Anša bērnība aizritēja gaiši un bezrūpīgi. Un tad viens gan otrs pieauga, un viņiem bija laiks iestāties skolā. Poruks sastop docentu Hermani Vestermani, kurš viņā saskata jaunu talantu, centību, tāpēc palīdz pārvarēt materiālās grūtības. Pateicībā par Vestermaņa atbalstu, stāstā „Pērļu zvejnieks” radīts Tālheima tēls: „Tas gluži dabiski, ka es pirmam labākam zēnam, ar kuru tik tuvu iepazinies, palīdzu, - pašam man bērnu nav, bet gribas taču laimīgam būt.” Arī Ansis, tāpat kā Poruks, studēja Drēzdenē, sapņoja, vīlās mīlestībā, meklēja savu īsto vietu, kā arī viņu abu mūžs beidzās agri, no kādas smagas slimības. …
