Ja es rīkotu lugu konkursu… Pirmkārt, nepieprasītu, ka luga nedrīkst būt nekur iestudēta. Daudzos konkursu nolikumos tā ir. Varbūt pietiek ierakstīt, ka tas attiecas uz profesionālo teātru iestudējumiem? Ja luga iestudēta kādā amatierteātrī, to redzējuši vien kādi pārdesmit Latvijas cilvēki un viss – caur konkursu to tālāk virzīt aizliegts... Tas, ka autors redz savu lugu iestudētu, mudina viņu izlabot neveiklās un neiederīgās vietas lugas tekstā. Tas palīdz lugām tapt labākām. Un tas, ka luga jau kādreiz izrādīta vai tiek izrādīta, neliedz to iestudēt citiem, citā teātrī, citā Latvijas vietā.
Vēl šur tur parādas arī prasība, ka nedrīkst būt iesniegta citā konkursā. Par vienlaikus notiekošiem konkursiem skaidrs – protams, tas nav pieļaujams, jo, kas, piemēram, notiks, ja uzvarēs divu teātru rīkotos konkursos. Taču, kā ir ar lugām, kas piedalījušās kādā konkursā agrāk, un varbūt visai veiksmīgi pārstrādātas un uzlabotas?
Vēl – žūrijas locekļiem būtu jādod atsauksmes par katru no iesniegtajām lugām. Gan uzvarējušajām, gan pārējām. Kāpēc tad tās nav 1.vietā? Tā būtu ļoti vērtīga informācija pašiem autoriem, ievērojami palīdzot augt kā dramaturgiem. Paškritiskāk pieiet savai daiļradei. Un žūrijai tā ir iespēja parādīt sevi kā teātra profesionāļus. Paust savu viedokli pamatoti un ārpus primitīviem “man patīk/nepatīk”.…
