Vērtējums:
Publicēts: 19.10.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 1.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 2.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 3.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 4.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 5.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 6.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 7.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 8.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 9.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 10.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 11.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 12.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 13.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 14.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 15.
  • Referāts 'Izglītības kvalitāte un vērtēšana', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Atbilstoši izglītības mērķim sociālo zinību uzdevums ir dot iespēju skolēniem veidoties par patstāvīgām personībām. Tas nav iespējams, neapgūstot pašvērtēšanas prasmes. Tādēļ katra skolēna darba vērtēšanā ir nepieciešams iesaistīt pašu skolēnu. Jo labāk skolēni izprot un pagūst kritērijus, pēc kuriem vērtē viņu sasniegumus, jo pamatotāks viņiem liksies vērtējums un vērtīgāka pati izglītība. Aicinājums pašam izvērtēt savu darbu ir cieņas izrādīšana kā pret atbildīgu cilvēku, līdz ar to ceļ skolēnu pašapziņu .
Kopumā summatīvā, formatīvā vērtēšana un skolēna pašvērtējums neizslēdz viens otru. Abas vērtēšanas sistēmas var izmantot vienus un tos pašus pārbaudes uzdevumus. Atšķirīgs ir vērtēšanas uzdevums, jo formatīvā vērtēšana ir taktisks paņēmiens mācību procesa diagnosticēšanai, bet summatīvā vērtēšana orientēta uz rezultātu fiksēšanu. Visu vērtēšanas formu mērķtiecīga izmantošana dod vislabākos mācību rezultātus, jo vispusīgi ataino skolēna izaugsmi, skolotāja un skolēna pedagoģisko saskarsmi un mācību priekšmeta apguves rezultātus.

NOBEIGUMS
Formatīvajā vērtēšanā ir lietderīgi izmantot īsus rakstiskus pārbaudījumus. Pārbaudes darbos jāiekļauj dažādi uzdevumu veidi ar dažādu grūtības pakāpi, kas veicina darbu objektivitāti, skolēnu motivāciju un ieinteresētību.
Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana ir atkarīga no vēsturiskās un sociālās sabiedrības pieredzes, valdošajām pedagoģiskajām paradigmām, tradīcijām un sabiedrības spējas ietekmēt pedagoģiskos procesus. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā palielinās gan bezatzīmju vērtēšanas atbalstītāju skaits, gan skolēnu vecums, no kura tiek realizēta pāreja uz ballu sistēmu. Pedagoģiskajā praksē pastiprinās formatīvās vērtēšanas nozīme un izmantošana. Formatīvās vērtēšanas formu izstrādē var izmantot summatīvās vērtēšanas metodes. Pārbaudes darbiem ir nepieciešama to eksperimentāla pārbaude un pilnveide visā to izmantošanas periodā. Pārbaudes darbu izveide ir atkarīga no pedagoga kompetences un motivācijas. Skolēnu pašvērtējuma metožu izstrāde un ieviešana ir grūtākais vērtēšanas posms.

Autora komentārsAtvērt
Atlants