No medicīniskā viedokļa sāpes ir organisma indikators, kas norāda uz izmaiņām orgānā. Sāpju funkcionāla nozīme ir aizsardzības reflekss, kas signalizē par briesmām un par audu bojājumu. Ilgstošas sāpes var būt par iemeslu cilvēka psihes un izturēšanās izmaiņām, miega traucējumiem, paaugstināta asinsspiediena, ciešanām, ēstgribas traucējumiem un izmainītām citu orgānu funkcijām. Katram cilvēkam ir savs sāpju sliekšņa līmenis – augsts vai zems, tādēļ katrs cilvēks uz sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiskā īpatnība, ko nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi psiholoģiskie un fizioloģiskie faktori.
Tāpat sāpju slieksnis atšķiras arī dažādos dienas laikos – naktī tas ir viszemākais, jo ķermenis atslābinās, sirds ritms palēninās, savukārt asinsspiediens – pazeminās. Sāpju sajūtu var ietekmēt arī laikapstākļi un atmosfēras frontes, gaisa mitruma izmaiņas un skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā. …
