Varu godīgi atzīties, ka nekad agrāk šo darbu nebiju lasījis; izdarīju to tikai tagad, kad saņēmu uzdevumu uzrakstīt domrakstu. Nevaru arī īpaši lepoties ar to, ka būtu izlasījis daudz tāda žanra grāmatu, kurās būtu stāstīts par mīlestību, kaislīgām jūtām un tamlīdzīgām lietām. Tieši šo tematu izvēlējos tādēļ, ka romānā ir ļoti spilgti, daudzpusīgi un savā ziņā neierasti tēli. Tāpēc domāju, ka par to būs vairāk iespaidu un domu, ko aprakstīt. Mani pašu pārsteidza tas - cik dziļu iespaidu uz mani atstāja romāna beigas. Sākot ar pēdējo nodaļu, kur Jānis pēc piecpadsmit gadu atšķirtības atgriezās pie Aijas Galdara mājā, es lasīju romānu ar neatslābstošu interesi. Bet laikam, nebūtu īpaši pareizi sākt klāstīt savus iespaidus no beigām.
Tas bija ļoti interesanti – pamazām, lasot vienu lapaspusi pēc otras, iepazīt romāna varoņus. Es diezgan ātri sapratu to, kāds cilvēks ir Jānis. Katrā gadījumā, viņa jaunības posmā, - laikā, kad viņš strādāja par ganu “Lapās”, viņa raksturs man likās viegli izprotams.…
