Divdesmitā gadsimta 20. – 30. gados dažās Eiropas valstīs – Padomju Savienībā, Itālijā, Vācijā un Austrumeiropas valstīs izveidojās politiskie režīmi, kas bija līdzīgi savā starpā ar vairāku pazīmju kopumu. Šo režīmu idejas bija vērstas uz pagātnes tradīciju atstumšanu, veidojot to vietā jauno pasauli, kas nestu tautām labklājību un pārpilnību. Taču visi šie režīmi galu galā sagrāva šīs gaišas idejas un ļāva tautām izjust kas ir divdesmitā gadsimta terors, represijas un karš.
Trīsdesmito gadu sākumā Vācijā plosījās bezdarbs Pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā, kas sasniedza draudīgu mērogu. Tajā laikā palielinājās labējā un kreisā flanga radikālo kustību aktivitāte. Pēc 1930. gada vēlēšanām lielu ietekmi un atbalstu guva radikāli nacionālistiskās partija. Nacisti izveidoja otro pēc skaita frakciju valdībā uzreiz pēc sociāldemokrātiem. Ar nacionālsociālistu nākšanu pie varas Vācijā trīsdesmitajos gados iezīmējās Eiropa ieguva jau otro totalitārā rakstura valsti (pirmās valstis, kur izveidojās totalitārie režīmi bija Itālija un Padomju Savienība (1922.gads)). …
