Pārstāvība ir vienas personas (pārstāvja) atklāta darbība otras personas (pārstāvamā) vārdā, šīs otras personas piešķirtās varas robežās izdarot tai saistošus tiesiskos darījumus. Daudzās dzīves situācijās ir nepieciešams uzticēt darījuma noslēgšanu citai personai. Tam var būt gan tiesiska rakstura iemesli, piemēram, nespēja uzņemties juridiskas saistības, gan arī faktiski iemesli, piemēram, prombūtne, saimnieciskās apgrozības radīta nepieciešamība uzdot darījumu noslēgšanu kādam citam. Šādi gadījumi tiek risināti, piešķirot citai personai tiesības rīkoties darījuma dalībnieka vietā, viņa vārdā. Ar pārstāvību saistītajās tiesiskajās attiecības parasti piedalās trīs personas: pārstāvis, pārstāvamais un trešā persona, kura pārstāvja darbības rezultātā kļūst par pārstāvamā līgumpartneri. Darbojoties pārstāvamā vārdā, pārstāvis izdara pats savu gribas izteikumu. Pārstāvība ir pieļaujama tikai tiesisko darījumu un citu tiesiska rakstura darbību veikšanā. Pārstāvība nav atļauta tajos tiesiskajos darījumos, kas jāizdara personiski (laulība, testaments). Lai persona varētu patstāvīgi noslēgt sev saistošu tiesisko darījumu, viņai jābūt darījumspējīgai. Civillikumā turpretī nav noteikumu par pārstāvja darījumspēju, atsevišķas citu likumu normas ļauj secināt, ka pārstāvim jābūt vismaz daļēji darījumspējīgam.…
