Vēstulēs uz mājām Ričs nepiemin savu māti, taču Laura jūt pienākuma sajūtu melot Alvīnei par to, un, lasot vēstules, arī mātes vārdu tajās min. Kad Alvīne pati izlasa vēstuli, un uzzina, ka dēls patiesībā tās viņai neraksta, jūtas sagrauta. Šķiet, dēls nav novērtējis mātes mīlestību un rūpes, un par viņu, cietumā sēžot, nemaz nedomā. Patiesībā Alvīne tikai vēlas būt novērtēta, un just savu piederību šajā ģimenē.
Lasot romānu, var manīt, cik patiesībā sievietes ir dažādas gan savā vērtību, gan emociju pasaulē. Jebkura sieviete vēlas būt mīlēta un laimīga, bet sievietes lielākoties savu dzīve veido saskaņa ar prātu un sirds vēlmes liek otrajā plānā.
…
