Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 1.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 2.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 3.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 4.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 5.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 6.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 7.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 8.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 9.
  • Konspekts 'Sociālā ekonomika', 10.
Darba fragmentsAizvērt

1.Darba motivācija, saimniekošanas sistēmas.
Visā apzinātajā civilizācijas vēsturē cilvēks gribot vai negribot ir strādājis, lai nodrošinātu daudzveidīgu vajadzību apmierināšanu, parasti arī lai vismaz saglabātu vai paaugstinātu savu sociālo stāvokli sabiedrībā, nereti tiecoties apliecināt individuālās spējas- dažkārt ar mērķi meklēt cilvēces eksistences jēgas pamatu. F.Engless uzskata, ka zināmā nozīmē darbs ir radījis pašu cilvēku, ļaujot sociālajai realitātei izdalīties no dzīvnieku pasaules. Vairumam cilvēku darbs ir galvenā aktivitāšu sfēra viņa dzīves laikā, tā ir arī dažādi interpretēta sabiedrības priekšstatos. Darbs ir ne tikai cilvēces eksistences pamatnosacījums, materiālo un garīgo ieguvumu avots, bet arī atšķirīgu vērtību orientāciju priekšnoteikums sabiedrības apziņā.
Darbs neizbēgami ietver cilvēku sadarbību dažādās kooperācijas formās. Turklāt šīs kooperācijas līmenis civilizācijas attīstības gaitā kļūst arvien sarežģītāks, veidojot cilvēka lielāku atkarību no vienotā procesa tehnoloģiskajām likumsakarībām, tā rezultātiem. Šo rezultātu efektivitātē nereti veidojas strādājošo grupu kopīga ieinteresētība.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēka vieta ekonomiskajā sistēmā ir viņa sociālā statusa galvenais noteicošais faktors. Vai indivīds ir darba devējs vai darba ņēmējs, vai viņš ir ražošanas pārvaldes dalībnieks un iekļaujas lēmumu pieņēmēju kopā vai ir galvenokārt izpildītājs; vai darba saturā dominē garīgais vai fiziskais komponents; kāda ir profesionālo iemaņu un spēju vieta darba tirgus konjunktūrā- šie un vēl citi apstākļi determinē cilvēka pozīciju sabiedrībā, viņa dzīves karjeras sociālo horizontu. Atšķirīgās iespējas ekonomisko attiecību hierarhijā, izpaužoties sociālajā klasifikācijā, veicina konkurences attiecību izvērsumu starp indivīdiem un sociālajām grupām, arī pretrunu un konfliktu tapšana.
Vecāku piederība pie zināma sociālā slāņa lielā mērā nosaka cilvēka profesionālās karjeras iespējas, sākot jau ar izglītības ieguves apstākļiem. Sava loma ir arī ģimenē valdošajām vērtību orientācijām attieksmē pret darbu, tā saturu un prestižu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants