1800. gadā pasaules populācija sasniedza 1 biljonu cilvēku. Nākamajos 160 gados šis skaitlis trīskāršojās. Un tad neiedomājamā ātrumā 50 gadu laikā šim skaitlim pievienojās vēl viens biljons cilvēku.
Demogrāfija ir zinātne par populācijas izmēru, sastāvu un izplatīšanos, kā arī par to kā šie faktori mainās laika posmos.
Katrs no mums piedalās divos „demogrāfiskos aktos”, kas ietekmē cilvēces populāciju- mēs piedzimstam un mirstam. Daudzi no mums iesaistās vēl arī citos aktos, kā bērnu radīšana.
Termins populācija attiecas uz kopējo cilvēku skaitu, kas dzīvo noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, konkrētā laika periodā. Ir trīs pamatelementi, ka saietekmē populācijas sastāvu: dzimstība, mirstība un migrācija.
Dzimstība attiecas uz piedzimušo bērnu skaitu.
Mirstība ir mirušo cilvēku skaits konkrētā populācijā. Viens no mirstības aprakstīšanas veidiem ir paredzamais dzīves ilgums- vidējais gadu skaits, cik ilgi cilvēks varētu dzīvot. Pēdējos gados paredzamais mūža ilgums sievietēm ir pieaudzis vairāk nekā vīriešiem. …
