Socioloģija nav tikai cilvēku attiecību skaidrotāja un sabiedrības principu pētītāja. Tā sevī ietver daudz vairāk, sākot no cilvēces socializēšanos un beidzot ar sociālām problēmām, kas ietver visu sabiedrību un rada tai nopietnus draudus. Arī 21. gadsimta cilvēce nav radusi risinājumu sociālo problēmu risināšanai – pat gluži otrāda – līdzās ilgi pastāvējušām problēmām mūsdienu sabiedrība ir radījusi aizvien jaunas sociālās problēmas.
Zinātnieki ir izstrādājuši vairākas pieejas sociālo problēmu pētīšanā un risinājumu meklēšanā. Proti, pastāv sociāli patoloģiskā pieeja, kas devianto uzvedību uzskata par visnozīmīgāko sociālo problēmu un pievieno šo uzvedību iesaistīto cilvēku bioloģiskai un psiholoģiskai kompetencei. No otras puses, sociālās disorganizētības pieeja fokusējas uz sociālās dzīves pārrāvumu kā galveno cēloni sociālo problēmu veidošanās. Līdzīgi kā sociāli pataloģiskā pieeja, arī sociālās disorganizētības pieeja runā par indivīdu devianto uzvedību. Toties sociālo problēmu kritiskā pieeja skatās uz problēmām sabiedrības struktūrā un organizācijā. Kritiskā pieeja identificē sociālās problēmas pēc morālā un politiskā vērtējuma. Šāds vērtējums ir neizbēgams, kad kaut ko cenšamies skaidrot par problēmu.
…
