Filozofiskās domāšanas aizsākumi Latvijā saskatāmi jau mitoģiskajā domāšanā un tautas daiļradē. Ievērojama loma tautas nacionālā garīguma un mentalitātes veidošanā bija kristietībai, kuru izplatīja hernhūtisms- brāļu draudžu kustība Vidzemē. Hernhūtieši saistīti ar latviešu tautas garīgo aktivitāšu pirmajām izpausmēm rakstu valodā, ko mēdz dēvēt par veclatviešu rakstu valodu. Šīs rakstu valodas piemērs ir 1982.gadā Rīgā izdotās „Ķikuļu Jēkaba dziesmas”. Brāļu draudžu galvenie uzdevumi bija pārrakstīt un izplatīt hernhūtiešu mācības pamatlicēja N. Cincendorfa un vidzemnieku apcerējumus. Hernhūtiešu galvenais rakstu motīvs- katra cilvēka tikumiskā pilnveidošanās kā garīgās pestīšanas ceļš. Šiem darbiem bija ļoti liela loma tautas garīgās kultūras veidošanā. Vidzemes brāļu draudžu uzskatos vērojamas tālaika Vācijā izplatītā piētisma idejas: pazemība un godbijība pret visu esošo, pieticība un askētisms.
…
