Vērts pieminēt, ka Padomju Savienība 1941.gada vasarā pierobežā rietumos izvietoja milzīgu armijas daļu, kā arī tieši uzbrukumam domātas kara vienības un tehnoloģiju, piemēram tankus ar riteņiem, kas domāti asfaltētam ceļam, kāda PSRS teritorijā tobrīd gandrīz nebija, kā arī desanta vienības. Vācija apsteidza Padomju Savienību, par ko Staļina izlūki viņu jau bija brīdinājuši, taču viņš viņos nebija klausījies un vēl kādu laiku nespēja noticēt, ka Hitlers viņu apsteidzis. Līdz 4.jūlijam, kad Staļins atgriezās no savas depresīvās izolācijas, nekāda nopietna pretošanās vāciešiem nebija iespējama, jo bez valdības ziņas nevienam neizsniedza ieročus un bailes no represijām bija lielākas nekā bailes no nacistiem, kas uzbruka trijos virzienos, un kurus atbalstīja Somija un Rumānija. Līdz pat 1941.gada decembrim vācu karaspēks devās aizvien tālāk un tālāk PSRS teritorijā, taču pateicoties aukstajiem laikapstākļiem, pie kādiem vācu karaspēks nebija pieradis, krieviem izdevās viņus pamatīgi atspiest atpakaļ, un vēlākais pēc militārās rūpniecības atsākšanas un ASV palīdzības saņemšanas bija skaidrs, ka Hitlera iecerētais zibenskarš nebija izdevies un Vācija, neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem pavērst kara gaitu sev par labu līdz pat 1943.gadam, bija nolemta sakāvei.…
