Manuprāt,mūsdienās palīdzēšana,kalpošana citiem nav tik izteikta kā agrākajos laikos. Ļoti īpaši izteikta kalpošana bija vājākajām cilvēka grupām,kuras strādāja pie augstākstāvošām personām. Viņiem bija jādara visu ko lika kungi, kaut pat kaut kas sāpēja vai nebija pa spēkam izdarāms. Ara laukus,tīrīja,taisīja,cēla,šādā šādā veidā kalpojot gan noteiktai ļaužu grupai , gan visam ciemam un citām ļaudīm kuras apmeklēja jaunuzceltās būves un lietoja dažādu pārtiku. Ļoti izteikta valsts un citu cilvēku uzturēšana ir zemniekiem,lopkopjiem un citiem saimniecības darba cilvēkiem. Viņi rada pārtiku bez kuras nespējam dzīvot un kļūt veselīgi,apģērbu lai mēs būtu apģērbti,celtnes lai būtu kurās uzturēties un izmetināties.
Ir daudzi veidi ,kā mēs varam atbalstīt un palīdzēt citu dvēselei. Mūsu ticība un cerība par kāda spēkiem spēj mainīt cilvēka domas un palīdz viņam ticēt pašam sev. Es piekrītu Rūdolfa Blaumaņa citātam ,jo mūsu palīdzība tiek balstīta uz kopējo cilvēci. Dzīvē mēs netiksim tik ļoti vērtēti pēc diplomiem kurus mēs esam saņēmuši,cik lielas lietas esam darījuši,bet gan pēc tā kuriem mēs palīdzējām.
…
