Georga Herberta Mīda sociālās teorijas

Georgs Herberts Mīds (1863-1931)
Georgs Herberts Mīds ir lielākā personība Amerikas filozofijas vēsturē, viens no Pragmatisma atklājējiem, kopā ar Pīrsu, Džeimsu, Taftu un Deveju. Mīda uzskati ietver nozīmīgu devumu dabas filozofijā, zinātnes filozofijā, psiholoģiskajā antropoloģijā, vēstures filozofijā un “”procesa filozofijā”.
Sociālā teorija
a) Komunikācija un prāts
Darbā Prāts, pats un sabiedrība (1934), Mīds apraksta kā individuāls prāts un pats izceļas no sociālā procesa. Mīdam individuālā psiholoģija ir saprotama tikai sociālā procesa terminos. Saskaņā ar Mīdu, prāts radies sociālā komunikācijas procesā un nevar būt saprotams atsevišķi no šī procesa. Komunikācijas process ietver 2 fāzes: 1) saruna ar žestiem
2) valoda vai saruna ar nozīmīgākajiem žestiem.
Abas fāzes iepriekš pieņem sociālo kontekstu, kurā divi vai vairāk individuāļi ir mijiedarbībā viens ar otru.
Mīda komunikācijas teorija ir evolūcijas: komunikācija vairāk vai mazāk primitīvi attīstās pret vairāk vai mazāk progresīvām sociālās interakcijas formām. Cilvēku pasaulē valoda aizstāj (bet neiznīcina) sazināšanos ar žestiem un zīmēm no mazsvarīgākas uz svarīgu interakciju. Mīda skatījumā valoda ir komunikācijas pāreja nozīmīgos simbolos. Nozīmīgi simboli ir žesti (parasti skanīgie žesti).
Nozīmīga komunikācija var būt arī definēta kā individuāla zīmju saprašana, uztveršana. Komunikācijas darbībai ir tradicionāla struktūra, kas sastāv no sekojošiem komponentiem: 1) žestu kopēšana no indivīdiem; 2) atbilde indivīdam ar viņa paša žestiem; 3) darbības rezultāts, iepazīstoties ar pirmajiem žestiem.
Reakcija ir izteiksmīga atbilde žestam. Tādā gadījumā žests ir darbība, kas izsauc reakciju.
Galvenā daļa Mīda tā sauktajā “sociālajā biheiviorismā” ir viņa skatījums, ka prāts, domāšana ir jaunatklājums ārpus organisko indivīdu interakcijas sociālajā formā. Mīds ir vienisprātis ar biheivioristiem, ka mēs varam izskaidrot biheiviristisko domāšanu, ja vien noliedzam tā eksistenci kā nozīmīgu organizāciju un skatījumu, dabas funkciju un cilvēku organismu vietā. Bet ir svarīgi arī noliegt nevēlamās domas un nevēlamās domāšanas eksistenci kopumā. Psiholoģiskais organisms ir nepieciešams, bet ir nepietiekami garīgās uzvedības nosacījumi.

…