Gotholda Efraima Lesinga darbs „Lāokonts jeb Par glezniecības un poēzijas robežām” galvenokārt ir autora laikabiedru – mākslinieku darbu kritika, kurā, kā jau darba nosaukumā ir minēts, viņš pārmet tiem glezniecības un poēzijas robežu neievērošanu. Autora sniegtā argumentācija ļauj spriest par tālaika estētiskajām vērtībām, kā arī atbildēt uz jautājumu, kas ir skaistais mākslā, vadoties pēc G. E. Lesinga dotajiem kritērijiem. Par mākslas mērķi autors uzdod baudu. Ievadā autors raksta, ka viņa mērķis, rakstot šīs piezīmes, bija cīnīties pret viltus gaumi un nepamatotiem spriedumiem.
Darba nosaukumā minētā skulpturālā grupā „Lāokoonts”, kurā attēlots Lāokonts, kas cīnās par savu un savu bērnu dzīvībām ar divām milzīgām čūskām, simboliski ietver sevī G. E. Lesinga darbā postulētos estētiskos uzskatus – Lāokonts cieš lielas sāpes, taču tas neatspoguļojas viņa sejā, tās vairāk nojaušams pēc sasprindzinājuma.…
