Valsts eksāmena jautājumi un atbildes mikroekonomikā

Labumus, kurus patērē cilvēks, iedala brīvajos labumos un saimnieciskajos labumos (precēs). Brīvos labumus subjekts var izmantot, paņemot tos no dabas jebkurā laikā un daudzumā. Vairākumā gadījumu šiem labumiem nav īpašnieka, un tos uzskata par vispārējiem labumiem, piemēram, gaiss. Saimnieciskie labumi cilvēka rīcībā ir ierobežotā daudzumā. Tie ir cilvēka saimn. darb. objekti, kuriem pieskaitāmi pakalp. un materiālie labumi, kas noder cilvēka personīgo un ražoš. vajadzību apmierināšanai, piem., pārtika, apģērbs, kā arī izejvielas un pusfabrikāti.
LABUMI: 1. Saimnieciskie labumi (Patēriņa labumi; ražošanas labumi) 2. Brīvie labumi.
Daži labumi atkarībā no to lietošanas vietas un laika perioda var būt gan brīvie, gan saimnieciskie labumi. (malka - tālā pagātnē brīvais labums, tagad - saimnieciskais labums, jo nepietiek.). Saimniecisko labumu pazīme ir to pastāvīgā nepietiekamība. Ekon. teorija šo vajadzību apmierināšanai lietojamos materiālos līdzekļus un pakalpojumus sauc par precēm. Precēm raksturīgas trīs pazīmes: 1. to retums un nepietiekamība; 2. to objektīvais vai subjektīvas derīgums; 3. to pieejamība.
Preču izgatavošanu, lietojot ražošanas faktorus, sauc par ražošanu. Tomēr ne visas preces, kuru skaits ir ierobežots var saražot (zeme). Preces var klasificēt dažādi:
1.Saražotās preces pēc to lietojuma iedala patēriņa precēs (apģērbs, mājoklis, pakalpojumi – visas preces, kas noder saimnieciskā subjekta personisko vajadzību apmierināšanai.) un ražošanas precēs (nekalpo tieši saimnieciskā subjekta personisko vajadzību apmierināšanai, tiek izmantotas citu preču ražošanai (izejvielas, pusfabrikāti).
2.Pēc materialitātes preces iedala lietiskās precēs (priekšmetiskas, iedalās īsa laika (maize) un ilga laika lietošanas precēs (ledusskapis)) un pakalpojumos (nemateriāla prece, kas nav pārnēsājama, transportējama, uzkrājama, parasti sniedz satiksmes, banku, apdrošināšanas institūcijas).
3.Pēc preces vērtējuma tās iedala neitrālās (patērētājs pret tām vienaldzīgs) precēs un "sliktās" (patērētājam nepatīk) precēs.
4.Pēc dalāmības preces iedala dalāmajās (bez grūtībām var sadalīt sīkākās mērvienībās - cukurs) un nedalāmajās precēs) sadalīt nevar – auto, laiva).
5.Pēc savstarpējās lietojamības preces iedala savstarpēji papildinošās (hokeja nūja un hokeja ripa), savstarpēji aizstājošās (sviests un margarīns) un pēc lietojamības nesaistītās (sēnes, lidmašīna) precēs.
6.Pēc preču viendabības tās iedala viendabīgās ( nav atšķirība starp vienas un tās pašas preces vienībām (atšķirīgs iesaiņojums, reklāma), tās ir vienādas vai pilnīgi aizstājamas - vienas šķiras milti) un neviendabīgās precēs (pretējs gadījums).
7.Atkarībā no tā, kā mainās preces pieprasījums; ja mainās ienākumi, preces iedala normālās (augstvērtīgās), mazvērtīgās un piesātinājuma precēs.…