Uzņēmējdarbība

1. tēma. Uzņēmējdarbības pamatjēdzieni.
Lai uzsāktu uzņ.darbību ir nepieciešamas vismaz 6 lietas:
Darba priekšmets;
Darba līdzekļi;
Cilvēks vai cilvēka grupa;
Noteikts zināšanu minimums;
Cilvēka vēlme strādāt;
Cilvēku darbības organizēšana un vadīšana.
Juridiska persona – cilvēki apvienojoties rada kolektīvu, kuriem ir vienoti mērķi, un lai tos sasniegtu ir nepieciešamas tiesības. Lai rastos juridiska persona:
jābūt mērķim;
jābūt materiāliem nosacījumiem;
atbalstīšana no valsts puses.
Uzņēmējsavienība – uzņēmuma vai īpašnieka apvienība, kas var veidot vairākus uzņēmumus, ja uz statūta pamata – tad to sauc par statūtsabiedrību, ja uz līguma – līgumsabiedrība.
Uzņēmums – uzņēmuma īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība.
Uzņēmējdarbība – ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz - preču ražošanu, realizāciju; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu – nolūkā gūt peļņu.
Uzņēmējs – fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to atbildību, ir prasītājs un atbildētājs tiesā un šķīrējtiesā.
Komersants – komercreģistrā reģistrēta fiziska persona vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
Firma – komercreģistrā reģistrēts nosaukums, ar kuru komersants veic komercdarbību.
Uzņ.darbīdu Latvijā regulē:
LR likums „Par uzņēmējdarbību”;
Komerclikums (tika pieņemts šogad);
Civillikums;
Likumi par atsevišķām uzņ.darbības formām.
Uzņ.darbības attīstību nosaka:
Līmenis valstī;
Valsts ekonomiskā politika;
Tirgus att. stāvoklis.…