Grāmata „Par valsti” ir sarakstīta filozofisku dialogu formā. To dalībnieki – ievērojami Romas valstsvīri vai juristi - apspriež jautājumus par ideālu valsti, taisnīgumu, valdnieka tikumību, cilvēka pienākumu un likteni.
Darbs sastāv no sešām grāmatām jeb nodaļām.
Pirmajā nodaļā tiek aprakstīti trīs klasiskie valstu tipi: monarhija, aristokrātija un demokrātija, raksturotas to stiprās un vājās puses. Pēc autora domām, vislielākās priekšrocības no tām ir karaļvalstij, bet ideāla ir ceturtā tipa valsts, kura ietver sevī visu trīs klasisko tipu modeļu iezīmes.
Otrajā nodaļā aprakstīta ideālas valsts realizācijā republikāniskajā Romā.
Trešā nodaļa veltīta taisnīguma problēmai.
No ceturtās un piektās nodaļas ir saglabājušies tikai fragmenti. Ceturtā nodaļa veltīta sociālai kārtībai, īpašuma attiecībām, audzināšanai, karadienestam, sievietes statusam sadzīvē un mākslas lomai sabiedrībā.
Piektajā nodaļā aprakstītas prasības valstsvīram – izglītība, prasme runāt, tiesneša gudrība un taisnīgums.
No sestās nodaļas Cicerona teksts tieši nav saglabājies, pieejama tikai kompilācija no citātiem citu autoru darbos. Nodaļa bija veltīta pareizai valsts vadītāju rīcībai krīzes situācijās.
…
