Laika gaitā sabiedrībā un pasaules sistēmā notikušas lielas pārmaiņas. Kā viena no tām – globalizācijas „ienākšana” mūsu dzīvēs. Šis jēdziens ir tik visaptverošs, daudznozīmīgs un daudzkontekstuāls, ka to nav iespējams skaidrot ar vienu, konkrētu un neapstrīdamu definīciju. Tā izpaužas kā ekonomiska, kultūras, politiska un ideoloģiska integrācija, kas aptver daudzas valstis un tautas. „Vienā vārdā to varētu nosaukt arī par unifikāciju jeb universalizāciju.” Tas nozīmē, ka pāri valstu un reģionu robežām ir pieejami pakalpojumi, nostiprinās ekonomikas funkcionēšanas scenāriji un izplatās plašām teritorijām kopīgas un līdzīgas kultūras vērtības(dzīves stili, kas iekļauj sevī vairākus apakšslāņus: dzimumu attiecību scenāriji, politiskā procesa īstenošana, izklaide un informācija). Globalizācija ir kļuvusi par „neizbēgamu procesu” ikviena pasaules iedzīvotāja dzīvē – vairāk vai mazāk, bet ir.
Globalizācija iezīmes meklējamas jau Romas impērijas laikā un Padomju savienībā. „Globalizācijas izpausmes veidi šodien būtībā ir tādi paši kā agrāk. Ārējā valstu integrācija visās jomās, robežu atcelšana, neredzēti plaša un brīva komunikācija, visu iespējamo standartu unifikācija utt.” …
