Dzirde ir sajūta, ko rada gaisa svārstību iedarbība uz dzirdes receptoriem. Auss gliemežnīca skaņu svārstības uztver un ievada ārējā auss ejā. Svārstības atsitas pret stingri izstiepto bungplēvīti un to iekustina. Bungplēvīte savukārt iekustina dzirdes kauliņus, kas nav daudz lielāki par rīsa graudiem. Kāpslītis spiež uz plānu, kustīgu gliemeža sienas daļu- ovālo lodziņu- un iesvārsta gliemeža iekšienē esošo šķidrumu un tad šūnu matiņus, kas atrodas uz plānas membrānas gliemezī. Maņu matiņi uztver skaņu svārstības, pārvērš tās nervu impulsos, kas tālāk nonāk dzirdes nervā. Šī nerva sastāvā esošās šķiedras nonāk iegarenājās smadzenēs un vidussmadzenēs, kur atrodas zemēkie dzirdes centri. No vidussmadzenēm nervu impulsi virzās uz augstāko dzirdes centru. Tas novietots pusložu garozas deniņu daivā. Nonākot uzbudinājumiem šī centra šūnās, rodas dzirdes sajūta. Tad tā no iekšējās auss caur starpsmadzenēm nonāk galvas smadzeņu grozas dzirdes centrā, kurā tie tiek klasificēti, un cilvēks saprot tā nozīmi.…
