Komercdarījumu būtība un veidi.
Komercdarījumi ir visi tie darījumi, ko slēdz komersants, veicot komercdarbību. Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar viņa veikto komercdarbību.
Darījums – juridiska darbība ar kuru tiek radītas, mainītas vai arī tiek izbeigtas tiesiskās attiecības. Darījums notiek starp privātpersonām un starp juridiskām personām. Darījums tiek uzskatīts par pabeigtu procesu iepriekš veiktajiem pasākumiem. Darījumu iedalījums: vienpusējie – vienai pusei ir tiesības, bet otrai pusei ir tikai pienākumi; divpusējie – abām pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi; daudzpusējie. Darījumi pēc rašanās: konsensuālie – darījumi, kuri tiek realizēti pēc pušu vienošanās un neizraisa šaubas; reālie – darījumi, kur nepietiek ar vienošanos, bet lai tiktu radīti pienākumi un tiesības tiek nodotas lietas un īpašumi; formālie – tiek slēgts stingri juridiskos ietvaros, kur abām pusēm ir jāparakstās, līdz ar to piekrītot abu pušu vēlmēm un uzskatot, ka abas puses ir vienojušās. Atkarībā no darījuma pamatojuma: kauzālie – darījuma pamatojums, bet nav tik strikti nosacījumi; abstraktie – nav atkarīgi no pamatojuma, bet ir ar obligātiem nosacījumiem. Vekselis.
Vienpusējs komercdarījums ir tad, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl likumā nav noteikts citādi. Komercdarījuma pieņēmums - individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā ir uzskatāms par komercdarījumu; individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šī akta neizriet pretējais.
…
