Zināmā mērā varētu teikt, ka reģionālā sadarbība ir viens no priekšnosacījumiem demokratizācijas procesā, taču reģionalizācija pati par sevi vēl nerada demokrātiju, jo tā ietver ne vairs vienu, bet jau vairākas valstis un dažādas valstu daļas. Taču reģionālā sadarbība valstīm demokratizācijas procesā tomēr ir ļoti būtiska, jo neviena valsts nav izolēta un tā atrodas pastāvīgā kontaktā ar citām valstīm un politiskiem veidojumiem, jo reģionālā sadarbība, it īpaši ar citām demokrātiskām valstīm, veicina konkrētās valsts demokratizācijas pakāpi, līdz ar to veidojot demokrātiskas reģionālas valstu kopienas konstrukciju.1
Svarīgi ir arī tas, ka Austrumeiropas reģionalizāciju būtībā nosaka Eiropas valstu sistēma. Viens no būtiskākajiem aspektiem šajā ziņā bija Višegradas grupas nodibināšana, kas bija viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem reģionālās sadarbības projektiem CAE valstīs. Šai reģionālajai sadarbībai bija arī liela nozīme CAE demokratizācijā un demokrātijas līmeņa noturēšanā un palielināšanā, kam īpaši liela nozīme bija Slovākijas gadījumā, jo Višegradas grupai bija īpaši liels demokrātiskais potenciāls, lai Slovākija neatgrieztos pie autoritāras politiskās prakses. Šāda reģionālā sadarbība kalpoja arī kā forums, kurā šīs valstis varēja apspriest specifiskas tēmas pēc Aukstā kara situācijā, lai varētu sekmīgi veikt demokratizācijas pasākumus.2
Reģionālās sadarbības vēl viens piemērs ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 1994.gada jūnijā dibinātā Baltijas valstu Padome. Šī iniciatīva nāca no Baltijas Asamblejas, kas tika dibināta 1991.g.novembrī.…
