Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 1.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 2.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 3.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 4.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 5.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 6.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 7.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 8.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 9.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 10.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 11.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 12.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 13.
  • Prezentācija 'Fosfolipīdi', 14.
Darba fragmentsAizvērt


Atvasinājumi fosfolipīdiem iozitol 1,4,5-trifosfāts un diacilglicerīneļļa - vissvarīgākie intracelulārie sekundārie ziņotāji.


Fosfolipīdi ir plaši izplatīti dabā. Galvenās struktūras komponenti ir daļa no šūnu membrānas dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem, kas nosaka to struktūru un caurlaidību. Ar olbaltumvielām fosfolipīdi veido lipoproteīnu kompleksus. Dažādas bioloģiskās membrānas, ir daži fosfolipīdi, tādējādi kardiolipīns - īpašs mitohondriju fosfolipīds, sfingomilīns atrodas galvenokārt plazmas membrānas. Jo mikrobu membrānu vienmēr satur fosfātdilgrecirīnu un reti lecitīnu (atšķirībā no dzīvnieku šūnas).


Fosfolipīdu sastāvs dažos orgānos izmainās vecuma dēļ un organism pataloģisko stāvokļu dēl (ateroskleroze, ļaundabīgs audzējs).
Lai sadalītu un konstatētu fosfolipīdu struktūru izmanto dažādas hromotogrāfijas veidus, ķīmisko un fermanentīvo (ar fosfolipīdu palīdzību) hidrolīzi, fiziskās izmeklēšanas metodes ( masspektrometrija, infrosarkanā spektrometrija, kodolmagnētiskā rezonanse, u.c. ).

Atlants