Audita un revīzijas veidu raksturojums

1.2. Ārējais audits
Ārējais audits ir darbība, ko veic ar auditējamo personu nesaistīta un neatkarīga fiziska vai juridiska persona, lai sniegtu atzinumu un ziņotu par grāmatvedības uzskaiti, finanšu pārskatiem, darbības un/vai finanšu pārvaldības sistemātiskumu un likumību. [1].
Ārējo auditu veic ārēji neatkarīgi auditori, auditoru firmas, pamatojoties uz pasūtījumiem (līgumiem) ar uzņēmumiem. Galvenā šī audita īpatnība ir tā, ka auditoriem, kas veic pārbaudi, nav nekādu interešu pārbaudāmajā uzņēmumā- viņi nav ne pārvaldītāji, ne īpašnieki, ne akcionāri, ne vadītāji vai citas amatpersonas pārbaudāmajā uzņēmumā, kuriem būtu kāda atbildība par prasību ievērošanu grāmatvedības (finanšu) uzskaitē, kā arī viņiem nav nekādu radniecisku saišu (brāļi, māsas, vecāki, dēli, meitas, laulātie) ar uzņēmuma vadību, kā arī nav saistību dienesta attiecībās.[2].
Ārējā audita pārbaudi nevar veikt auditoru firmas uzņēmumos, kas ir šo auditorfirmu pārvaldītāji, filiāles, pārstāvniecības. Minēto faktu slēpšana var būt pamatotu auditoru darbības anulēšanai.
Ārējā audita mērķis ir noskaidrot finansiāli saimnieciskās darbības stāvokli un pārliecināties par pārbaudāmā uzņēmuma gada finanšu pārskatu pareizību. Ārējo auditu var veikt, lai izstrādātu dažāda veida ieteikumus grāmatvedības darba uzlabošanai un uzņēmuma vadības pilnveidošanai.
Ārējā audita rezultātus noformē, sagatavojot rakstveida ziņojumu par uzskaites, iekšējās kontroles un uzņēmuma stāvokli, kā arī par gada pārskata atbilstību realitātei.

1.3. Operacionālais audits
Operacionālais audits ir uzņēmuma struktūras organizācijas saimnieciskā mehānisma atsevišķu daļu pārbaude, lai novērtētu to efektivitāti, drošību un lietderību. Operacionālajā auditā var iekļaut vadības organizatoriskās struktūras lieluma vērtējumu, grāmatvedības uzskaites metodikas un tehnikas, datoru sistēmu, mārketinga metožu, kā arī jebkuras citas nozares pārbaudi. [2].
…