Informācijas vide ir ļoti plašs jēdziens, un zinot to, ka komunikācija iespējama
dažādos līmeņos (interpersonālā, grupu, organizāciju, masu)1, būtībā dažās lappusēs nav iespējams ietvert visas Latvijas komunikācijas procesu analīzi informācijas vides kontekstā, ja nu vienīgi mērķis nebūtu ļoti virspusēja un sekla šo procesu analīze. Šā iemesla dēļ tēmu jebkuram apzinīgam topošajam žurnālistam gribot negribot nāktos sašaurināt labāka darba rezultāta iegūšanai, jo, kā zināms, žurnālista darbs nav tikai skaisti runāt, bet vēl jo vairāk- „dziļi rakt“. Aplūkojot Latvijā notiekošos komunikācijas procesus un izvērtējot Latvijai piemītošās informācijas vides īpašības un īpatnības, uzmanību saista kāda konkrēta problēma, kas arī ir šī darba centrā, tātad: vārda (preses) brīvības un privātās dzīves neaizskaramības robežu neievērošana Latvijas informācijas vidē.
Aplūkojot iepriekš minēto problēmu izstudētās literatūras kontekstā, iespējams izšķirt vairākus neveselīgas informācijas vides simptomus: manipulācija ar realitāti, verbālā manipulācija2, politiska rakstura aizspriedumi (political bias)3, indivīdu sociālā fona ietekme uz informācijas pasniegšanu/ uztveri (stereotipi, dzimums, darba un izglītības pieredze, politiskie uzskati u.c.)4, tendenciozas informācijas izplatība utt. Par cik „mediji ieņem galveno vietu informācijas vides satura veidošanā un satura izplatīšanā”5, ar nožēlu nākas atzīt, ka tieši mediji ir tie, kuru sniegtā informācija šos nevēlamos simptomus uzskatāmi ilustrē un ieintegrē Latvijas informācijas vidē. …
