ELEKTROMAGNĒTISKIE VIĻŅI
PĀRBAUDES DARBS 12. KLASEI (ATBILŽU LAPA)
Ieliec tekstā trūkstošos vārdus! (19.p)
Ideāls svārstību kontūrs ir noslēgta elektriskā ķēde, kas sastāv no virknē savienota kondensatora un spoles, jeb elektriskā lauka enerģijas, magnētiskā lauka enerģijas. Lai laikā mainīgais lauks varētu izplatīties telpā, noslēgtais svārstību kontūrs ir jāatver un atverot kontūru iegūst elektromagnētisko viļņu antenu. Tā laikā pārlādējas līdz ar to tai ir mainīgs elektromagnētiskais lauks. Ap antenu veidojas savstarpēji saistīti elektromagnētiskais un elektriskais lauks, kas izplatās telpā. Elektromagnētisko viļņu ātrums vakuumā ir aptuveni 3·108 m/s. Elektromagnētiskais vilnis ir šķērsvilnis. Tajā perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam notiek elektriskā lauka intensitātes (E) un magnētiskā lauka indukcijas (B) svārstības. Elektromagnētiskajā vilnī E un B vektori svārstās vienādās fāzēs un ir savstarpēji perpendikulāri. Abu vektoru moduļu maiņa notiek vienādās fāzēs un ja vilnī svārstības norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci, to sauc par monohromatisku vilni. Šajā vilnī attālumu starp 2 viļņu frontēm, kurās elektriskā un magnētiskā lauka svārstības notiek vienā fāzē sauc par viļņa garumu. Elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrums vakuumā ir vislielākais iespējamais ātrums dabā. Dažādas izcelsmes elektromagnētiskos viļņus pēc viļņa garuma vai svārstību frekvences sakārto elektromagnētisko viļņu skalā. Tajā izšķir viļņu diapazonus – radioviļņus, gaismas viļņus, rentgenstarojumu, gamma starojumu.
…
