Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 1.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 2.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 3.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 4.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 5.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 6.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 7.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 8.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 9.
  • Prezentācija 'Varavīksne, mirāža, halo', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads – optiskās parādības atmosfērā   
  Varavīksne   
  Varavīksnes veidošanās   
  Mirāža   
  Mirāžu veidi   
  Halo   
Darba fragmentsAizvērt

Varavīksne
Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst.
Krāšņā loka ārējā mala ir sarkana, leņķis 42°, turpretī iekšējā – violeta. Pārējās krāsas izvietojušās atbilstoši tā loka gammai.
Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad daži saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes.

Varavīksnes veidošanās
Lai ieraudzītu varavīksni ir vajadzīga īpašā apstākļu sakritība. Saulei ir jābūt tieši aiz novērotāja un tā nedrīkst būt pārāk augstu virs horizonta. Varavīksne parādās tādā gadījumā, ja leņķa lielums virs saules horizonta nav lielāks par 42° . Jo zemāk Saule, jo lielāks ir leņķis varavīksnes virsotnei un, sekojoši, lielāka novērojama varavīksnes daļa. Sekundārā varavīksne var būt novērojama, ja saules augstums virs horizonta nav lielāks par 53°. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants