Pēc negadījuma tika veikta ekspertīze, kurās rezultātā tika noskaidrots, ka gāzes vada metāla struktūra bija sabojājusies. Tiek pieļauta iespēja, ka tajā vietā bija jau radušās plaisas, kuru ietekmē šis gāzes vads neizturēja lielo gāzes spiedienu, kā rezultātā radās šis sprādziens. Kā arī tika rīkotas civilās aizsardzības sapulces pašvaldībā, kurās runāja par šo katastrofu, apspriežot to, kāda bija radusies situācija, kā to novērsa, kādi ārkārtas pasākumi tika veikti un, protams, kas jāpielabo, lai uz priekšdienām būtu labāk sagatavoti. Tika apspriesti pasākumi, kas ir nepieciešami un veicami, lai nākotnē šādi notikumi neatkārtotos.
Manuprāt, attiecīgajām kompānijām, kas ir atbildīgas par tik nopietnām lietām, piemēram, „Latvijas gāze” biežāk ir jāpārbauda tehniskais stāvoklis šādiem gāzesvadiem un tml. Valmiera un atbildīgie dienesti bija daļēji gatavi šai katastrofai. Ja tie būtu pilnībā sagatavoti, tad Valmieras iedzīvotāji nebūtu teikuši, ka viņi nezināja, ko tādā brīdī darīt. Un atbildīgie dienesti, kuriem tika jautāts par turpmākās rīcības darbībām, būtu tūlītēji atbildējuši. Kā arī pilsētas trauksmes sirēnai vajadzēja būt ieslēgtai tiklīdz tikai konstatēts fakts par notikumu.
…
