Migrācija Latvijā, tās sekas – nelabvēlīgais iespaids uz vidi un pamatiedzīvotāju stāvokli, tika uztverts kā nācijas pastāvēšanas un izdzīvošanas apdraudējums, sašķeļot sabiedrību gan etniski, gan sociāli, ļāva neatkarības kustībā iesaistīt un apvienot lielu sabiedrības daļu – kā pierādījums tam ir Baltijas ceļš. To arī apliecina sekojoši skaitļi – ir izrēķināts, ka pēckara gados caur Latviju izgāja ap 4 milj. cilvēku, bet migrācijas pozitīvais saldo visos pēckara gados ir apmēram 700 tūkst. cilvēku kā rezultātā latviešu īpatsvars no 75% 1935. gadā samazinājās līdz 52% 1989. gadā.1
šāds migrācijas apjoms ir milzīgs, ja ņem vērā , ka pavisam Latvijā dzīvo mazāk nekā 2,5 milj. Iedzīvotāju. Latvieši kļuva par minoritāti visās lielākajās pilsētās. 1989.gadā krievu skaits Latvijā sasniedza 905515 tūkst., jeb 34% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. 2 šādas etniskās izmaiņas un imigrantu pieaugumu izraisīja forsētā migrācija, kas bija padomju ekonomiskā un nacionālās politikas rezultāts. Vairums latviešu bija spiesti dzīvot nelabvēlīgos apstākļos, it sevišķi Latgalē, kur norisinājās depopulācija un strauja pārkrievošanās. …
