Publiskai runai ir klausītājs un klausītājs ir runas mērķis. Runā- lai uzrunātu un, lai dzirdētu.
Ja cilvēks darbojas tādā sfērā, kur saskarsmei ir liela nozīme, piemēram, uzņēmējdarbībā, izglītības nozarē vai arī politikā, ļoti nepieciešama ir prasme uzstāties publiski, kad no runātāja ir atkarīgs lietas gala iznākums. Prasmīgi runājot, uzstājoties, izklāstot savu viedokli, to pietiekoši pamatojot, ir iespējams panākt pozitīvu lietas ievirzi, sev tīkamu lietas iznākumu.
Publicistiskajā runas stilā informācijas pārraidītājs var skaidrot politiskās, ekonomiskās, mākslas, zinātnes un sabiedriskās dzīves jautājumus, ieinteresēt, pamudināt un aicināt uz jauniem panākumiem, izteikt gribu un aktivizēt domāšanu, kā arī ietekmēt klausītāju apziņu, dodot padomus, oponējot, pārliecinot, uzmundrinot, aicinot vai aģitējot. Šis stils ietver kā jēdzienu aprakstus, tā arī ilustratīva rakstura skaidrojumus un izpaužas tādās mutvārdu runas formās, kā, piemēram, situāciju un problēmu apraksts, priekšlasījums, lekcija, demonstrējums, diskusija, aicinājums, instruktāža un dažāda uzstāšanās mītiņos, sapulcēs, radio un televīzijas ēterā. …
