Kopumā no filmas ieguvu pozitīvas emocijas, jaunus iespaidus par to laiku dzīvi, kultūru un cilvēku un šķiru attiecībām kā tādām. Filma, man, lika aizdomāties par tādām dzīves vērtībām, kā ģimene, draugi, dažādiem svarīgiem notikumiem dzīvē, kā bērna nākšana pasaulē un cilvēka aiziešana pie dieviem. Tāda, kā ētiskā atziņa man bija, ka nevis, kas spīd ir zelts, un ka ne vienmēr zelts ir tas, kas man ir vajadzīgs, ka arī dzīvās un man apkārt esošās lietas ir daļa no manis un tās nav novērtējamas, jo to vērtība ir nenovērtējama. Uzzināju, ka tajos laikos bija samērā grūta dzīve, bet nemazāk interesanta. Uzzināju arī to, ka latviešiem jau ļoti sen bija vēlme sevi parādīt un pierādīt, ka šī, brīžiem ļoti kaitinošā, vēlme nav radusies nesen, bet tā ir jau ar dziļām saknēm. Ieteiktu skatīties visiem kam interesē Latvijas vēsture, latviešu filmas, bet sākot no 7 vai 8 gadu vecuma, jo mazākiem daudz kas paliks neizprasts, un ir iespējams, ka arī septiņgadīgais daudz ko nesapratīs, tāpēc, lai kaut ko sajēgtu filmas, būtu jābūt kādām priekšzināšanām par Latvijas vēsturi, kā arī būtu jāzina vismaz 2 vai 3 Blaumaņa darbi, lai spētu saskatīt sakarības ar pašu rakstnieku. …
