Psiholoģijas vēsture

Par savu rašanos psiholoģija var būt pateicīga grieķu mitoloģijai. Tajā ir mīts par to, kā Erots, Afrodītes dēls, iemīlējās skaistā, jaunā meitenē Psihē. Erota māte bija ļoti neapmierināta ar dēla vēlēšanos saistīt savu likteni ar mirstīgo zemes meiteni, nevis ar dievieti, tāpēc viņa lika Psihei izturēt dažādus pārbaudījumus, kuri cilvēkam bija neizpildāmi. Taču Psihe tos izturēja ar citu dievu palīdzību.
Vārds “psiholoģija” apvieno sevī divus grieķu vārdus: psyche- dvēsele un logos- mācība, zinātne. Pirmo reizi vārdu psiholoģija lietoja garīdznieks Honkleniuss 1590.gadā. Zinātnē šo vārdu ieviesa vācu filozofs Kristiāns Volfs.
Par pamatprincipu kļūst pieņēmums, ka pasaule ir materiāla un dialektiski attīstās. Attīstība savukārt nosaka dažādu materiālo formu rašanos uz Zemes. Šodien ir divi viedokļi par to kā radusies pasaule un viss dzīvais tajā:
Kreacionistiskā teorija- visa dzīvā pasaule tika radīta uzreiz un galīgi.
Č.Darvina evolūcijas teorija- visi uz Zemes eksistējošie augi, dzīvnieki un cilvēki ir cēlušies no vienas dzīvības formas un ir miljardiem gadu ilgas evolūcijas rezultāts.
Par otro principu, uz kura balstās psiholoģijas priekšmeta izpratne, kļūst atzinums, ka jebkurai materiālās pasaules formai piemīt svarīga spēja- atspoguļošana, t.i., atbildes reakcija uz apkārtējās vides iedarbību.
Apkārtējā pasaulē nosacīti eksistē trīs matērijas formas:
Nedzīvā(fiziskā),
Dzīvā augu,
Dzīvā dzīvnieku matērija.
Katrai no tām piemīt atspoguļošanas spēja, tas ir- spēja reaģēt uz apkārtējās pasaules iedarbību. Atspoguļošana dzīvās dzīvnieku matērijas līmenī ir aktīva. Tādēļ aktīvo pasaules atspoguļošanu, kura piemīt tikai dzīvajai dzīvnieku matērijai, sauc par psihi. Zinātni, kura pēta psihes faktus, likumsakarības, mehānismus, sauc par psiholoģiju. …